Par Farmācijas likuma normu saglabāšanu.
04.03.2010.LBFA sagatavojusi un iesniegusi vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatlera k-gam, LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovska k-gam un LR Veselības ministrei Baibai Rozentāles k-dzei sekojošā redakcijā.
Šis gads farmācijas nozarei ir lielu pārmaiņu gads, jo beigsies 10gadus ilgušais pārejas laiks, kas ļāva aptieku īpašniekiem nefarmaceitiem izbeigt savu darbību atbilstoši Farmācijas likumam.
Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība apvieno farmaceitus, kas aizstāv esošā Farmācijas likuma pamatnostādnes un konkrēti likuma 36.pantu, kurš pateicis, ka no 2011.gada 1.janvāra aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits. Šāda norma pastāv arī virknē Eiropas valstu. Jau divus gadus norisinājās tiesvedība, kuru pret Vācijas valsti par šāda veida uzņēmējdarbības ierobežojumiem bija ierosinājušas biznesa struktūras, kas prasīja tirgus liberalizāciju. Tiesvedībā kā citu valstu viedokļu paudēja piedalījās arī Latvijas valsts Veselības Ministrijas personā, kura arī pārstāv šo Eiropā atzīto viedokli, ka aptiekas īpašniekam jābūt farmaceitam. Divu gadu ilgušās izmeklēšanas rezultātā Eiropas Savienības Ģenerāladvokāta viedoklis bija nešaubīga šī regulējuma saglabāšana. Skat. Pielikumu Nr.1, kas atspoguļo Eiropas Tiesas argumentāciju. Līdzīga tiesvedība norisinājās pret Itālijas valsti un lēmums bija tāds pats kā Vācijas gadījumā.
Eiropas Tiesā paustā argumentācija bija izteikta pacientu interesēs un viņu drošībai, jo īpašniekam - nefarmaceitam ir tikai biznesa intereses, bet aptiekai vispirms jābūt veselības aprūpes sastāvdaļai, nodrošinot pilnvērtīgu un neatkarīgu farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu, tai skaitā arī peļņu nenesošus pakalpojumus - pilnvērtīgu pacienta konsultēšanu, pacientam ekonomiski izdevīgāko pirkuma risinājumu piedāvāšanu, zāļu izgatavošanu.
Visnopietnākā problēma, kas apdraud visu medicīnas nozari ir vertikālā integrācija, pret kuru iestājas visā pasaulē. Latvijā jau ir sasniegta kritiska situācija, jo vieniem un tiem pašiem īpašniekiem pieder gan aptiekas, zāļu lieltirgotavas, ražošanas uzņēmumi un šodien mēs redzam, ka arī medicīnas iestādes. Nevar būt ne runa par pilnvērtīgu farmaceitisko aprūpi, kā arī medicīniskā pakalpojuma saņemšanu apstākļos, kad visi ķēdes posmi ir pakļauti vienam saimniekam. Medikamentu cenu celšanās ir saistīta ar dažādām slimīgām iezīmēm, piemēram, ražošanas uzņēmumu neprātīga „reketēšana” no lieltirgotavu puses (lieltirgotavas pieprasa ražotājiem ļoti lielus procentu maksājumus par viņu preces iepirkšanu un izvietošanu viņiem piederošo aptieku plauktos), ražotāju pārstāvjiem pat nav iespējams ieiet atsevišķu ķēžu aptiekās un sniegt informāciju bez „abonementa” nopirkšanas, tāpat medicīnas personas to pašu īpašnieku nopirktajās medicīnas iestādēs tiek spiesti nozīmēt peļņu nesošās zāles. Aplis ir noslēdzies un monopolstāvokļa rašanās nozarē novedīs pie zāļu cenu diktāta un visas medicīnas nozares kontroles nākotnē no mazas īpašnieku saujiņas puses. Ķēžu aptieku īpašnieku piedāvātās atlaides patērētājam ir tikai spekulācijas un manipulēšana ar paaugstinātas bīstamības preci - zālēm.
Vecā Eiropa palika uzticīga senajām tradīcijām, ka tikai savu farmaceita profesiju mīlošs īpašnieks var pilnvērtīgi veikt viņam uzticētos pienākumus pret sabiedrību. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā aptiekas īpašnieks varēja būt tikai farmaceits, esošais Farmācijas likums ir likumsakarīgs tā turpinājums. Likumdošanas pēctecība ir ilgtspējīgas valsts attīstības garantija. Lūdzu, nepieļaujiet nozares amoralizēšanos, jo tikai tām zināšanām un attīstībai ir kāda jēga, kas saistītas ar morāli un ētiku.
2010.gada 4.marts
LBFA valdes priekšsēdētājs Haralds Neverževskis
Pielikumā izraksts no ES ģenerāladvokāta Īva Bota atzinuma
Īva Bota atzinums Adobe reader (PDF) formātā, ja iepriekšējā saite Jums nav pieejama
Adobe reader programmu, pdf failu atvēršanai, var iegūt spiežot šeit
Atgriezties pie visiem jaunumiem
