Farmacijas likums 1939. gads

02.06.2010.

Izdevēja: Latvijas farmaceitu biedrība

Ministru kabinets 1939. g. 27. jūnijā
ir pieņēmis un Valsts Prezidents izsludina
šādu likumu:


Interaktīvā versija šeit


Farmacijas likums.
I. FARMACEITISKĀ UZRAUDZĪBA.

(Izslud. Vald. Vēstn. 1939. g. 7. jūlijā Nr. 149.)

1. Vispārīgi noteikumi.


1. Farmacijas lietu augstākā uzraudzība piekrīt tautas labklājības ministrim, bet tiešā uzraudzība — Farmacijas pārvaldei.
2. Farmacijas pārvaldei piekrīt uzraudzīt un kontrolēt:
1) aptiekas, ķimiski farmaceitiskās ražotavas un vispār visus uzņēmumus un iestādes, kas izgatavo, glabā un izsniedz ārstniecības līdzekļus;
2) ārstniecības līdzekļus (15. p.), kā ari to ievešanu un izvešanu;
3) higieniskos, dietetiskos un kosmetiskos līdzekļus, visādus mineralūdeņus un augļūdeņus, kā arī to rūpniecību un tirdzniecību;
4) uztura un baudu vielu labvērtību no ķīmiskā un bioķimiskā viedokļa;
5) ārstniecībā lietojamā pārsienamā materiala un farmaceitisko piederumu izgatavošanu, glabāšanu un tirdzniecību;
6) reklamas par zāļu, dietetiskiem, kosmetiskiem un higieniskiem līdzekļiem;
7) farmacijas jautājumos izdoto likumu un noteikumu izpildīšanu.

3. Farmacijas pārvalde var dot viņas uzraudzībai pakļautām iestādēm, uzņēmumiem un to atbildīgiem vadītājiem rīkojumus un norādijumus.
Pašvaldības iestādes un uzņēmumi, kā arī to atbildīgie vadītāji Farmacijas pārvaldes rīkojumus un norādījumus saņem caur pašvaldībām.
4. Par farmaceitu (106. p.), farmaceitu palīgu (107. p.) un ķīmiķu (158., 170., 177. p.) darbībā novērotām nekārtībām vai nolaidībām Farmacijas pārvaldes priekšnieks var izteikt pirmo reizi brīdinājumu vai piezīmi un otro reizi rājienu. Personām, kas jau vairākas reizes sodītas ar rājienu, tautas labklājības ministris uz Farmacijas pārvaldes priekšnieka priekšlikumu, pieprasijis no vainīgās personas paskaidrojumus, var atņemt tiesību pārvaldīt 2. pantā minētos uzņēmumus vai arī noliegt prakses tiesību uz laiku līdz vienam gadam, bet sevišķi svarīgā gadijumā — uz visiem laikiem. Tautas labklājības ministra lēmumu par farmaceita vai farmaceita palīga prakses atņemšanu uz visiem laikiem var pārsūdzēt Senata Administrativam departamentam, kas skata cauri sūdzību, ievērojot Likuma par administrativām tiesām 37. pantu.
5. Ja uzņēmumā vairākas reizes novērotas nekārtības vai nolaidības un ja uzņēmums neizpilda Farmacijas pārvaldes rīkojumus un norādijumus (3. p.), pēdējai ir tiesība ierosināt uzņēmumu slēgt uz noteiktu laiku vai pavisam.
6. Tautas labklājības ministris var izdot noteikumus un instrukcijas par farmacijas lietu kārtošanu.

2. Revizijas.


7. Farmacijas pārvaldes uzraudzībai pakļautās iestādes un uzņēmumus (2. p.) revidē Farmacijas pārvaldes inspektori, revidenti vai citas Farmacijas pārvaldes pilnvarotās amata personas.
Bez tam pilsētās, kurās pastāv veselības valde vai nodaļa, uztura un baudu vielu un patērējuma priekšmetu izgatavošanas, pārstrādāšanas, glabāšanas un tirgošanās kontroli izdara arī šo pilsētu sanitaruzraudzības dienesta personas. Šīm dienesta personām tiesība ņemt uztura un baudu vielu, kā arī patērējuma priekšmetu paraugus ķimiski analitiskai un mikroskopiskai izmeklēšanai pašvaldības laboratorijās.
8. Revidējošā persona par izdarīto reviziju sastāda aktu, kurā atzīmē revizijā gūtos novērojumus un dotos aizrādījumus. Aktu paraksta revidējošā persona un iestādes vai uzņēmuma vadītājs, pārvaldnieks vai viņa vietnieks.
Ja iestādes vai uzņēmuma vadītājs vai pārvaldnieks nepiekrīt sastādītam aktam, tad viņš, parakstot to, var taisīt atsevišķu atzīmi, iesniedzot Farmacijas pārvaldei 14 dienu laikā pēc akta noraksta saņemšanas savus paskaidrojumus.
Uz vadītāja vai pārvaldnieka lūgumu viņam izsniedz akta norakstu.
9. Bojātie vai mazvērtīgie preparati un ķimiskās vielas jāiznīcina, izņemot tās, kas noderīgas tālākai pārstrādāšanai. Ja iestādes vai uzņēmuma īpašnieks vai atbildīgais vadītājs to iznīcināšanai nepiekrīt, tad
tie aizzīmogojami, bet no tiem ņemtie paraugi nosūtami Farmacijas pārvaldei pārbaudei un preparatu derīguma galīgai izlemšanai.
10. Uz iestādes vai uzņēmuma vadītāja vai pārvaldnieka vēlēšanos no pārbaudei ņemtiem preparatiem atstājami iestādei vai uzņēmumam aizzīmogoti paraugi.

3. Atlīdzība par analīzēm un revīzijām.


11. Izdevumus par Farmacijas pārvaldes izdarītām analizēm, ja izmeklēšanai ņemtā vai piesūtītā viela vai preparats neatbilst likumā vai noteikumos paredzētām prasībām, atlīdzina vielas vai preparata īpašnieks.
12. Izdevumus, kas cēlušies, izdarot reviziju 2. pantā paredzēto iestāžu un uzņēmumu atvēršanas vai pārvietošanas gadijumā, atlīdzina to īpašnieks.

4. Sludinājumi un reklamas.


13. Farmacijas pārvalde kontrolē higienisko, dietetisko un kosmetisko preparatu reklamas, kā arī reklamas par šo preparatu ražotājām iestādēm, rūpniecības uzņēmumiem un laboratorijām. Ja šīs reklamas satur ziņas, kas neatbilst patiesībai, vai nepārprotamus pārspīlējumus par šiem preparatiem vai par to ražotājiem, Farmacijas pārvalde var rīkoties saskaņā ar 3., 4. Un 5. pantiem.
14. Bez Farmacijas pārvaldes atļaujas aizliegts ar sludinājumiem laikrakstos vai periodiskos žurnalos, izņemot mediciniskos un farmaceitiskos, vai kādā citā veidā reklamēt: 1) zāles un zāļu līdzekļus; 2) farmaceitisku darbību; 3) aptiekas; 4) personas, laboratorijas un rūpniecības uzņēmumus, kuri nodarbojas ar zāļu un zāļu līdzekļu pagatavošanu, ievešanu vai tirdzniecību.
Grozijumi preparatu nosaukumā vai reklamā pielaižami tikai ar katrreizēju Farmacijas pārvaldes atļauju.


II. FARMACEITISKAI UZRAUDZĪBAI PAKĻAUTIE LĪDZEKĻI UN PRIEKŠMETI.

1. Ārstniecības līdzekļi.

A. Vispārīgi noteikumi.


15. Ar ārstniecības līdzekļiem jāsaprot visi līdzekļi, ko lieto profilaktikas, diagnostikas vai ārstēšanas nolūkos.
16. Ar zāļu līdzekļiem jāsaprot vielas un to pagatavojumi, ko iekšēji vai ārēji vai iešļircinot lieto cilvēka vai dzīvnieka organisma aizsargāšanai pret slimībām vai ārstēšanai. Ja kādu no šiem līdzekļiem lieto arī citam vajadzībām, tas tomēr pieskaitams zāļu līdzekļiem.
17. Zāļu līdzekļi sadalas zāļu vielās un zāļu pagatavojumos.
Ar zāļu vielām jāsaprot ķimiskas vielas, ķimiski elementi un to savienojumi, kā arī dabas produkti, neapstrādātā vai apstrādātā veidā, no mineralu, augu vai dzīvnieku valsts.
Ar zāļu pagatavojumiem jāsaprot pagatavojumi, kas satur zāļu vielas vai to sastāvdaļas.
Jau pazīstamām zāļu vielām aizsargātu nosaukumu var dot tikai Farmacijas pārvalde vispārējai lietošanai.
Atsevišķos gadijumos var taisīt izņēmumus attiecībā uz Latvijā ražotām sintetiskām un no dabas produktiem izolētām vielām.
18. Ar zālēm jāsaprot tiešai lietošanai sagatavoti zāļu līdzekļi un farmaceitiskās specialitates.
19. Ar zāļu formu jāsaprot ārējais veids, kādā zāļu līdzekļus un zāles izsniedz lietošanai.
20. Zāļu līdzekļiem pielīdzinami serumi, vakcinas, bakteriju preparati un vielas, ja tos lieto:
1) diagnostikas mērķiem cilvēka vai dzīvnieka slimības un ķermeņa bojājumu noteikšanai;
2) dezinfekcijas mērķiem slimību dīgļu nonāvēšanai vai to attīstības aizkavēšanai un
3) dezinfekcijas mērķiem cilvēka vai dzīvnieka parazītu iznīcināšanai.
21. Ar homeopatiskiem zāļu līdzekļiem jāsaprot zāļu līdzekļi, kas pagatavoti pēc homeopatijas farmakopejas noteikumiem.
Ar homeopatiskām zālēm jāsaprot no homeopatiskiem zāļu līdzekļiem pēc homeopatijas farmakopejas pagatavotās zāles.

B. Nāvīgas vielas.


22. Nāvīgās vielas un to pagatavojumi (heroica) ir visi līdzekļi, kas uzskaitīti Farmacijas pārvaldes izsludinātos sarakstos:
1) par indēm (venena) — sarakstā A;
2) par stipriespaida vielām (separanda) — sarakstā B un
3) par narkotiskām vielām (narcotica) — sarakstā C.
23. Nāvīgām vielām pielīdzinami:
1) visi zāļu līdzekļi un zāles, kas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu iedarbojas līdzīgi A, B un C sarakstos (22. p.) minētiem, bet nav šinīs sarakstos uzņemti;
2) visi homeopatiskie zāļu līdzekļi un zāles, kas satur venena un narcotica līdz D3 ieskaitot un separanda līdz D2 ieskaitot;
3) visi mineralūdeņi ar arsena saturu un tās farmaceitiskās specialitates, kas satur heroica;
4) visas bakteriju kulturas un to preparati, kas rada slimības;
5) serumi.
24. Nāvīgās vielas pirkt, turēt, ražot un pārdot var aptiekas, kā arī tās iestādes, uzņēmumi un personas, kurām šim nolūkam ir Farmacijas pārvaldes atsevišķa atļauja.
Piezīme. Par tirgošanos ar nāvīgām vielām lauksaimniecības vajadzībām tuvākus noteikumus izdod tautas labklājības ministris saziņā ar zemkopības ministri.

C. Farmaceitiskās specialitātes.


25. Ar ikvienu farmaceitisku specialitati jāsaprot vienāda sastāva zāles ar īpatnēju, aizsargātu nosaukumu un vienādā iesaiņojumā.
26. Farmacijas pārvalde var atļaut pārgrozības reģistrētās specialitates sastāva un tās zāļu formā, ja ar to specialitate pēc būtības netiek grozīta. Tāpat Farmacijas pārvalde var atļaut grozīt specialitates cenu un iesaiņojuma lielumu un veidu, kā arī reklamu un pielikumu saturu. Līdz ar pārgrozības atļaušanu ražotājam nav tiesības pagatavot šo specialitati agrākā veidā.
27. Farmaceitiskām specialitatēm nav pieskaitamas farmakopejas un aptiekas manuala farmaceitiskie preparati un to maisijumi un šķīdinājumi.
28. Farmaceitiskās specialitates var izgatavot aptiekās un ķīmiski farmaceitiskās ražotavās ar ražošanai atbilstošu iekārtu.
Piezīme. Šā panta noteikumi neattiecas uz jau pastāvošām citām laboratorijām ar atbilstošu iekārtu.
29. Farmacijas pārvaldē reģistrētās farmaceitiskās specialitates nedrīkst atvietot ar citām, un tās izsniedzamas oriģinaliesaiņojumā.

D. Opijs un citas narkotiskās vielas.


30. Izstrādāta opija ievešana Latvija un izvešana aizliegta.
31. Neizstrādātu opiju, morfiju un citus opija alkaloidus un preparatus, kas satur morfiju vai kokainu un to derivatus, kā arī citas narkotiskās vielas, kuras pēc savas iedarbības uz organismu pielīdzinamas minētam, drīkst ievest un izvest tikai ar Farmacijas pārvaldes katrreizēju atļauju, kura derīga tikai 3 mēnešu laikā no izsniegšanas dienas. Minētos preparatus drīkst izvest uz ārvalstīm tikai tādām personām vai uzņemumiem, kuriem ievedvalstis izdevušas atļaujas minēto narkotisko vielu iegādāšanai.
Diacetilmorfina ievešana un ražošana Latvijā ir aizliegta.
32. Atļauja ievest un izvest narkotiskās vielas (31. p.) tirdzniecības vai pārstrādāšanas nolūkiem izdodama vienīgi tādām personām vai uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar ķimisku vielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanu vai šo līdzekļu pārdošanu vairumā.
Atļauju nevar izsniegt personām, kas neatbilst 86. pantā minētām prasībām.
Lūgumā pēc atļaujas jānorāda, kādam nolūkam narkotiskās vielas ieved vai izved.
33. Narkotisko vielu ievešana un izvešana atļauta vienīgi caur Rīgu un Liepāju. Par katru ievedumu un izvedumu Muitas departamentam jāpiesūta ziņojums Farmacijas pārvaldei, atzīmējot ievedējas vai izvedējas personas uzvārdu vai firmu, ievesto vai izvesto vielu daudzumu un laiku, kad tās ievestas vai izvestas.
34. Personām un iestādēm, kas grib izlietot narkotiskas vielas zinātniskiem nolūkiem, var izsniegt atļauju to iegādāšanai, ja šo personu specialā izglītība un personīgā uzticamība dod pietiekošu drošību pret narkotisko vielu ļaunprātīgu izlietošanu.
35. Atļaujas tirgoties ar narkotiskām vielām un tās pārstrādāt izsniedz Farmacijas pārvalde tikai vienam gadam.
36. Aptiekas var iegādāties iekšzemē narkotiskās vielas bez sevišķas atļaujas, bet izsniegt šīs vielas tās drīkst vienīgi mediciniskiem nolūkiem uz ārsta parakstu, ievērojot šā likuma noteikumus.
37. Personām un uzņēmumiem, kam izdota atļauja tirgoties ar narkotiskām vielām, jāved Farmacijas pārvaldes apstiprinātas grāmatas par 31. pantā minēto vielu saņemšanu un izsniegšanu.
Personām, kas saņem narkotiskās vielas zinātniskiem nolūkiem, jāved pārskats par šo vielu izlietošanu.
38. Narkotiskās vielas jāuzglabā slēgtos skapjos vai telpās, atsevišķi no citiem priekšmetiem; atslēgām jāatrodas pie uzņēmuma vai iestādes pārvaldnieka, vai viņa vietnieka.
39. Narkotiskās vielas, kas uzietas telpās, kuras nav norādītas Farmacijas pārvaldei iesniegtā telpu planā, konfiscējamas.

2. Kosmetiskie, higieniskie un dietetiskie līdzekļi.


40. Kosmetiskie līdzekļi ir dažāda sastāva pagatavojumi skaistuma kopšanai.
Kosmetiskiem līdzekļiem jeb preparatiem pieskaitami ādas un matu kopjamie līdzekli, kā arī smaršvielas.
41. Ādas kopjamiem līdzekļiem pieskaitami: 1) krēmi, 2) tualetes un bārdas ziepes un 3) pūderi, kā arī grimi, nagu kopjamie līdzekļi un lūpu krāsas.
42. Matu kopjamiem līdzekļiem pieskaitami: 1) matu un galvas ziepes, 2) matu ūdeņi un spirti, 3) matu eļļas, ziedes un pomādes, kā arī matu krāsojamie līdzekļi un matu iznīcinamie līdzekļi.
43. Smaršvielām pieskaitami: 1) smaršu spirti, 2) smaršas un 3) smaršu esences.
44. Par higieniskiem līdzekļiem uzskatami visi tie līdzekļi un pagatavojumi, ko lieto veselības kopšanai un uzturēšanai.
Higienskiem līdzekļiem jeb preparatiem pieskaitami: 1) mutes un zobu skalojamie līdzekļi, 2) zobu tīramie līdzekļi, 3) līdzekļi mutes dobuma atsvaidzināšanai un dezinfekcijai, 4) pretsviedru līdzekļi, 5) peldes līdzekļi bez ārstnieciskas nozīmes un 6) medicīniskās ziepes.
45. Ar dietetiskiem līdzekļiem jāsaprot, atšķirībā no uztura vielām, tie specialie uztura līdzekļi, ko izgatavo lietošanai noteiktos gadījumos.
46. Kosmetiskos līdzekļus pārdošanai vairumā var atļaut izgatavot kosmetiskās un ķimiski farmaceitiskās ražotavās.
47. Higieniskos līdzekļus pārdošanai vairumā var atļaut izgatavot aptiekās un higieniskās un ķimiski farmaceitiskās ražotavās.
48. Kosmetisko un higienisko līdzekļu izgatavošanai aizliegts lietot nāvīgas vielas (22. un 23. p.) un vielas, kas minētas Farmacijas pārvaldes izdotā sarakstā, kuras nekādā ziņa nedrīkst lietot šo līdzekļu izgatavošanai. Farmacijas pārvalde izdod īpašu sarakstu par nāvīgām un citām vielām, kas pielaižamas kosmetisko un higienisko līdzekļu izgatavošanai tikai zinamās koncentracijās.
49. Šā likuma noteikumiem pakļauti visi kosmetiskie un higieniskie līdzekļi, ko ražo pārdošanai, laiž apgrozībā vai lieto frizētavās, skaistumkopšanas kabinetos un citos līdzīgos uzņēmumos.

3. Uztura un baudu vielas un patērējuma priekšmeti.


50. Uztura un baudu vielas nedrīkst saturēt veselībai kaitīgas vielas. Visām izejvielām, ko lieto uztura un baudu vielu pagatavošanai un kas minētas farmakopejā, jāatbilst farmakopejas noteikumiem.
51. Maldināšanas nolūkā pagatavoti dabisku uztura un baudu vielu pakaļdarinājumi aizliegti.
Uztura un baudu vielu apzīmējumi nedrīkst būt tādi, kas varētu maldināt par šo vielu dabu vai izcelšanos.
Norādījumiem uz uztura un baudu vielu sastāvu, iedarbību un citām īpašībām jābūt patiesiem; tie nedrīkst pavedināt uz maldību.
Zīmes, zīmējumi un attēlojumi, kā, piemēram, govs attēls uz margarina vai ēdamiem taukiem, bites vai bišu stropi uz mākslīgā medus, kā arī fantazijas nosaukumi, preces apzīmējumi un citi tamlīdzīgi paņēmieni, kas varētu maldināt patērētāju par uztura un baudu vielu īpašībām un sastāvu, ir aizliegti.
Aizliegts izgatavot vai laist apgrozībā uztura un baudu vielas tādos iesaiņojumos, kas varētu pircēju maldināt par to izcelšanās vietu, piemēram, maldināšanas nolūkā lietot jebkāda veida oriģinaliesaiņojumus ar citu fabrikantu firmu vai marku.
52. Uztura un baudu vielas nedrīkst būt viltotas, netīras vai pa daļai vai pilnīgi sabojājušās.
53. Uztura un baudu vielas pagatavojot vai apstrādājot, tām nedrīkst piejaukt svešas nepiederīgas vielas vai piedevas.
Uztura un baudu vielas krāsot un konservēt, kā arī to pagatavošanai lietot mākslīgas aromata un saldumvielas drīkst tikai tādos gadijumos, kad to atļauj īpaši noteikumi, ko izdod tautas labklājības ministris saziņā ar zemkopības ministri.
54. Uztura un baudu vielas, kuru pagatavošanai un apstrādāšanai
lietoti nelietderīgi sastādīti preparati, ir aizliegtas.
Tāpat aizliegts pielietot veselībai kaitīgas vielas trauku, darba rīku un tamlīdzīgu priekšmetu ražošanā vai apstrādāšanā, ja šie priekšmeti lietošanā tieši skar uztura un baudu vielas.
55. Uztura un baudu vielas apzīmējamas atbilstoši to šķirnei vai izejvielai; tāpat jābūt atzīmētai ražotāja firmai un adresei. Apzīmējumam jāatrodas:
1) uz piedāvājumiem, reklamām un reklamu iesaiņojumiem, preču paraugiem un rēķiniem:
2) uz tirdzniecībai mazumā nolemtiem gataviem iesaiņojumiem, piemēram, ietinumiem, traukiem un taml., uz tirdzniecībai mazumā pārdotavas telpās pārtikas vielu uzglabāšanai lietojamām ierīcēm, piemēram, atvilktnēm, traukiem un taml. Izņēmumi pielaižami vienīgi tur, kur attiecīga uztura un baudu viela pati par sevi pircējam jau pazīstama, kā, piemēram, piens, maize, olas, augļi, dārzāji. Apzīmējumam jābūt skaidri salasamam, kā arī saskaņotam ar citiem attiecīgiem noteikumiem.

56. Uztura un baudu vielu pagatavošanā, iegūšanā, apstrādāšanā, uzglabāšanā, iesaiņošanā un pārdošanā jāievēro vislielākā tīrība.
57. Traukos, kas pēc sava ārējā izskata, etiķetēm vai citām pazīmēm nolemti uztura un baudu vielu uzglabāšanai, piemēram, vīna, alus, limonades un augļūdeņu pudelēs, nedrīkst izsniegt veselībai kaitīgas vielas.
58. Transporta iestādēm vai uzņēmumiem nav uzlikts par pienākumu pārbaudīt, vai nosaukumi kravas dokumentos un uzraksti uz pārvadājamiem iesaiņojumiem un kastēm atbilst šā likuma noteikumiem.
59. Uzraudzības iestādēm ir tiesība, izdarot uztura un baudu vielu kontroli, vajadzības gadijumā pārbaudīt arī transporta iestādēs un uzņēmumu noliktavās atrastās kontrolei pakļautās preces un ņemt no tām paraugus izmeklēšanai. Transporta iestāžu un uzņēmumu noliktavu personalam uzlikts par pienākumu sniegt uz uzraudzības iestāžu kontroliera pieprasijumu vajadzīgās ziņas par pārvadātām vai pārvadājamām kontrolei pakļautām precēm.
60. 50.—58. pantu noteikumi attiecas uz uztura un baudu vielu un patērējuma priekšmetiem, ko laiž apgrozībā. Ar nosaukumu "patērējuma priekšmeti" šā likuma nozīmē jāsaprot trauki un ierīces, kas noder uztura un baudu vielu pagatavošanai, apstrādāšanai, uzglabāšanai un lietošanai, kā arī dzijas, audumi, krāsvielas, sveces, veļas ziepes un taml. priekšmeti.
Ar izteicienu "laist apgrozībā" jāsaprot izgatavošana, sludināšana un glabāšana pārdošanas nolūkā, kā arī ievešana no ārzemēm, piedāvāšana un pārdošana.
61. Tuvākus izgatavošanas, glabāšanas, pārvadāšanas, reklamēšanas un tirgošanās noteikumus par uztura vielām un priekšmetiem, kuri
pakļauti veselības aizsardzības noteikumiem, izdod tautas labklājības
ministris saziņā ar zemkopības ministri.

4. Atļaujas.


62. Farmaceitisko specialitatu un kosmetisko, higienisko un dietetisko preparatu izgatavošanai un ievešanai no ārzemēm vajadzīga Farmacijas pārvaldes atļauja.
Tāpat Farmacijas pārvaldes atļauja vajadzīga zāļu pagatavojumu, mineralūdeņu un to sāļu, kā arī uztura un baudu vielu preparatu ievešanai.
Piezīme. Par atļaujām attiecībā uz nāvīgām vielām noteikts 24. pantā, bet attiecībā uz opiju un citām narkotiskām vielām 30.—37. pantos.
63. Uz ražojumu iesaiņojumiem, kas pagatavoti ar atsevišķu Farmacijas pārvaldes atļauju, jābūt atzīmētam atļaujas numuram.
64. Kādus zāļu līdzekļus un farmaceitiskās specialitates var izgatavot un ievest no ārzemēm, to noteic sevišķa tautas labklājības ministra iecelta komisija, kas darbojas pie Farmacijas pārvaldes. Kurus no pārējiem Farmacijas pārvaldes uzraudzībai pakļautiem preparatiem var izgatavot un ievest, noteic Farmacijas pārvalde, bet, ja šie preparati attiecas uz veterinarmedicinu, tad saziņā ar Zemkopības ministriju.
Par farmaceitiskām specialitatēm un zāļu līdzekļiem, kurus var izgatavot un ievest, kā arī atsaukumus par šo preparatu izgatavošanas un ievešanas atļaujas anulēšanu, Farmacijas pārvalde periodiski izsludina "Valdības Vēstnesī". Sarakstus par ievedamiem preparatiem sastāda Tautas labklājības ministrija saziņā ar Finansu ministriju.
Smaršvielām un ziepēm, izņemot mediciniskās ziepes, nav vajadzīga izgatavošanas un ievešanas atļauja.
65. Ievest no ārzemēm vai izgatavot iekšzemē un izsniegt nezinama sastāva ārstniecības līdzekļus, kā arī abortivus un antikoncepcionalas dabas preparatus iekšzemes vajadzībām ir aizliegts.
66. Mediciniskus bakteriju preparatus, serumus un vakcinas, kā arī insulinu atļauts ievest tikai Universitates mikrobioloģijas instituta serumu stacijai, kurai vienīgai ir tiesība ar šiem priekšmetiem apgādāt vietējo tirgu.
67. Iesniedzot Farmacijas pārvaldei lūgumu pēc atļaujas izgatavot vai ievest tādus preparatus, kuriem atļauja vajadzīga, lūdzējam jāpieliek klāt arī izgatavojamo vai ievedamo preparatu paraugi un jāuzdod to sastāvi.
68. Uz iesniedzamo paraugu iesaiņojumiem jābūt uzrakstiem, un tiem jāpievieno lietošanas pamācība, ar kādu nodomāts laist preparatu apgrozībā.
69. Farmacijas pārvalde var atļaut izgatavot un ievest tikai tos preparatus, kurus viņa atzīst par derīgiem.
Dodot atļauju Farmacijas pārvalde pārbauda minēto priekšmetu cenu un pamatotos gadijumos to groza.
70. Ja Farmacijas pārvaldei nav iespējams pietiekoši pārbaudīt 62. pantā minēto preparatu sastāvu, tad viņa var pieprasīt ražotājam iesniegt pārbaudīšanai preparata sastāvdaļas, kas zinātniski maz izpētītas, kā arī attiecīgo literaturu un citu informacijas materialu un atsevišķos gadijumos pārliecināties arī uz vietas par preparata izgatavošanas faktu.
71. Ja 62. pantā minētos preparatus ieteic tādam mērķim, kādu ar to lietošanu nevar sasniegt, Farmacijas pārvalde, pēc atsauksmes ievākšanas no Veselības vai Veterinarā departamenta un vajadzības gadijumā no Latvijas universitates medicinas, ķimijas un veterinarmedicinas fakultatēm, var šo preparatu noliegt izgatavot.
72. Ja atļautais preparats viena gada laikā nav parādijies apgrozībā, tad izsniegtā atļauja zaudē spēku.
73. Farmacijas pārvalde, atrodot:
1) ka preparats savā sastāvā, formā vai iesaiņojumā neatbilst pieteikumam ;
2) ka preparats nav pietiekoši izturīgs;
3) ka preparatu pārdod par nesamērīgi augstu cenu vai
4) ka preparatam lieto Farmacijas pārvaldes neatļautus uzrakstus un reklamu, —
var uzdot ražotājam noteiktā laikā novērst konstatētās nepareizības. Ja ražotājs to neizdara, Farmacijas pārvalde izsniegto atļauju anulē.

III. FARMACEITISKAI UZRAUDZĪBAI PAKĻAUTIE UZŅĒMUMI.
1. Aptiekas.

A. Vispārīgi noteikumi.


74. Aptiekas uzdevums ir apgādāt iedzīvotājus ar ārstniecības, higieniskiem un dietetiskiem līdzekļiem.
75. Pēc savas darbības apjoma un iekārtas pastāv trīs veidu
aptiekas:
1) normalaptiekas, ar tiesībām izsniegt iepriekšējā (74.) pantā minētos līdzekļus visiem,
2) homeopatiskas aptiekas un
3) aptiekas ar sašaurinātu darbību, pie kurām pieskaitamas slimnīcu un veterinarkliniku aptiekas (98. un 99. p.).
Piezīme. Pastāvošās lauku aptiekas 20 gadu laikā, skaitot no šā likuma spēkā stāšanās, jāpārvērš normalaptiekās; līdz pārvēršanai normalaptiekās tās darbojas uz šā likuma pamata ar tautas labklājības ministra noteiktiem atvieglojumiem.

76. Bez 74. pantā minētiem līdzekļiem aptiekām atļauts tirgoties tikai ar tādiem līdzekļiem un piederumiem, kādus paredz uz šā likuma pamata izdotie noteikumi.
77. Slimo kases un ambulances nedrīkst izsniegt ārstniecības līdzekļus pret samaksu vai piemaksu.
Slimo kases un ambulances var izsniegt farmaceitiskas specialitates pēc tautas labklājības ministra apstiprinātiem sarakstiem, izņemot tās, kuras satur narkotiskas un nāvīgas vielas.
78. Nepieciešamos gadījumos valsts iestāžu uzdevumā aptiekas var izdarīt tiesķimiskas izmeklēšanas.
79. Aptiekā jābūt visiem spēkā esošiem likumiem, noteikumiem un apkārtrakstiem, kas attiecas uz aptiekas darbību, farmakopejai, manualam, aptiekas darbībā vajadzīgām rokas grāmatām un nepieciešamai zinātniskai literaturai, vietējo ārstniecības augu atlasam, receptu reģistrējamai grāmatai, nāvīgo vielu grāmatai, aptiekas taksei (137. p.) un mediciniskā personala sarakstam.
80. Farmakopeja ir oficials valsts izdevums, kurā sakopoti obligatoriski noteikumi par zāļu līdzekļu īpašībām, pagatavošanu, labvērtības noteikšanu un uzglabāšanu. Farmakopeju sastāda tautas labklājības ministra iecelta farmakopejas komisija un apstiprina Ministru kabinets.
81. Aptieku manuals ir oficials valsts izdevums, kurā sakopoti obligatoriski noteikumi par to zāļu līdzekļu īpašībām, pagatavošanu, labvertības noteikšanu un uzglabāšanu, kuri nav uzņemti farmakopejā, bet kurus ārsti paraksta vai lietotāji pieprasa aptiekās. Aptieku manualu sastāda farmakopejas komisija un apstiprina tautas labklājības ministris.
82. Aptiekas darbības laiku, skatoties pēc vietējiem apstākļiem, var noteikt Farmacijas pārvalde.
83. Ja aptiekā vairākas reizes pienāktas nekārtības vai nolaidības, vai ja apstākļi ir tik svarīgi, ka aptiekas turpmākā darbība nav pielaižama, vai ja iestājas 86. pantā paredzētie apstākļi, tautas labklājības ministris uz Farmacijas pārvaldes priekšnieka priekšlikumu var aptieku slēgt uz noteiktu laiku vai pavisam.

B. Aptieku atvēršana, iegūšana un nomāšana.


84. Koncesiju aptiekas atvēršanai vai pastāvošas aptiekas iegūšanai var piešķirt tautas labklājības ministris, uz Farmacijas pārvaldes
priekšnieka priekšlikumu un pēc Veselības departamenta atsauksmes,
Latvijas pilsoņiem, ne jaunākiem par 25 gadiem, kam ir pabeigta augstskolas farmaceitiskā izglītība un kas reģistrēti Farmacijas pārvaldē.
Šādas koncesijas vispārējā kārtībā var piešķirt valsts iestādēm, pašvaldībām viņu administratīvās robežās, Latvijas Sarkanam krustam un slimo kasēm.
Piezīme. Pagaidām, kamēr nav pietiekošs skaits farmaceitu (106. p.), tautas labklājības ministris var izdot koncesiju arī tiem aptiekaru palīgiem un aptieku asistentiem, kas šo nosaukumu ieguvuši līdz 1933. g. 1. maijam.
85. Aptiekas koncesija nav atsavinama. Iznomāt aptieku var sevišķos gadijumos, ar tautas labklājības ministra atļauju, ievērojot 84. un 86. pantu noteikumus.
86. Par aptiekas īpašnieku nevar būt personas:
1) kar ar tiesas spriedumu zaudējušas Sodu likuma 27. pantā paredzētas tiesības un nav tās atguvušas;
2) kas ar tiesas spriedumu atzītas par maksātnespējīgiem parādniekiem vai par kurām nodibināta aizgādnība, kamēr viņas nav atguvušas savas tiesības;
3) kas nav piemērotas savam uzdevumam peļama dzīves veida dēļ.
Aptieku nevar vadīt persona, kas to nespēj garīgu vai miesīgu trūkumu dēļ.
87. Pilsētas var atļaut atvērt aptiekas atkarībā no iedzīvotāju daudzuma, neieskaitot tajā karaspēka daļas, pēc sekojošām normām:
Iedzīvotāju kopskaits līdz 2000 — viena aptieka.
Iedzīvotāju kopskaits virs 2000 līdz 5000 — pa vienai aptiekai uz katriem 2000 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju kopskaits virs 5000 līdz 8000 — pa vienai aptiekai uz katriem 2500 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju kopskaits virs 8000 līdz 14.000 — pa vienai aptiekai uz katriem 3000 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju kopskaits virs 14.000 līdz 20.000 — pa vienai aptiekai uz katriem 3500 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju kopskaits virs 20.000 līdz 30.000 — pa vienai aptiekai uz katriem 4000 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju kopskaits virs 30.000 līdz 50.000 — pa vienai aptiekai uz katriem 4500 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju kopskaits virs 50.000 līdz 100.000 — pa vienai aptiekai uz katriem 5000 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju kopskaits virs 100.000 — pa vienai aptiekai uz katriem 6000 iedzīvotājiem.
Izsniedzot aptiekas koncesijas, jāņem vērā, lai aptiekas būtu iedzīvotāju vairumam ērti pieejamas un atrastos no jau pastāvošām aptiekām Rīgā vismaz 200 metru, bet pārējās pilsētās vismaz 150 metru attālumā.
88. Uz laukiem var atļaut atvērt aptiekas ne tuvāk kā 8 kilometrus radiusā no visām jau pastāvošām aptiekām.
Piezīme. 87. un 88. pantos paredzētās iedzīvotāju un attāluma normas neattiecas uz jau pastāvošām aptiekam.
89. Vietās, kur zinamos gada laikos saplūst lielākā daudzumā publika (vasarnīcu rajonos, peldvietās u. tml.) un kur aptiekas nav, ar Farmacijas pārvaldes piekrišanu var atvērt aptiekas nodaļu, kas darbojas tikai pa sezonas laiku.
Par aptiekas nodaļas darbības iesākšanu un izbeigšanu katrā sezonā nodaļas pārvaldniekam jāziņo Farmacijas pārvaldei 3 dienu laikā.
Ja aptiekas nodaļas atrašanās vietā atver pastāvīgu aptieku saskaņā ar 87. un 88. pantu noteikumiem, tad aptiekas nodaļa jāslēdz.
90. Izsniedzot koncesiju jaunas aptiekas atvēršanai, priekšroka dodama
personai ar augstāku farmaceitisku izglītību un ilgāku nevainojamu farmaceitisku praksi, kā arī tai personai, kas ar savām zināšanām un etiskām īpašībām vairāk piemērota farmaceitiskai darbībai.
91. Koncesiju jaunas aptiekas atvēršanai viena persona var iegūt tikai vienu reizi. Viena persona var turēt tikai vienu aptieku. Ja kāda persona ir aptiekas daļas īpašnieks, tad viņa skaitas par aptiekas īpašnieku.
92. Pēc aptiekas koncesijas saņemšanas aptieka jāatver gada laikā. Svarīgos gadijumos Farmacijas pārvalde var aptiekas atvēršanas termiņu pagarināt.
93. Aptiekas pārvietošanai nepieciešama Farmacijas pārvaldes atļauja.
94. Jaunierīkotās aptiekas un aptieku nodaļas drīkst iesākt darbību tikai ar Farmacijas pārvaldes atļauju. Pirms atļaujas izsniegšanas Farmacijas pārvalde pārbauda, vai ierīkotās aptiekas un aptiekas nodaļas telpas un iekārta atbilst likuma prasībām.
95. Koncesija mantošanas ceļā nepāriet, bet mirušā aptiekas īpašnieka mantiniekiem — laulātam, lejupējam, augšupējam, brālim vai māsai, ja viņš ir farmaceits vai farmaceita palīgs, kā arī farmacijas studentam, ja tas studijas var beigt 7 gadu laikā, ir priekšroka, neatkarīgi no vecuma, saņemt aptiekas koncesiju.
Ja minēto mantinieku starpā nav ne farmaceita, ne farmaceita palīga, ne arī farmacijas studenta, tad 3 gadu laikā, bet, ja starp mantiniekiem ir bērni, ne vecāki par 21 gadu, tad 5 gadu laikā pēc aptiekas īpašnieka nāves aptieka jāatsavina vai jālikvidē.
Ja Farmacijas pārvalde konstatē, ka mantinieki nedod pietiekošus līdzekļus aptiekas pareizai nostādīšanai, tad tā var uzdot aptieku iznomāt.
96. Par aptiekas likvidaciju īpašniekiem jāziņo Farmacijas pārvaldei.

C. Homeopatiskās aptiekas.


97. Homeopatiskās aptiekas pakļautas vispārējiem noteikumiem par normalaptiekām.
Homeopatiskām aptiekām atļauts izgatavot un izsniegt vienīgi homeopatiskus zāļu līdzekļus, zāles (21. p.) un homeopatiskas specialitates.

D. Slimnīcu un veterinarkliniku aptiekas.


98. Slimnīcu un veterinarkliniku aptiekas var izsniegt ārstniecības līdzekļus tikai šo iestāžu vajadzībām.
99. Iepriekšējā 98. pantā minēto aptieku atvēršanai ir nepieciešama Farmacijas pārvaldes atļauja. Aptieku personalam jābūt ar farmaceitisku izglītību (106. un 107. p.).

E. Aptieku iekārta.


100. Aptiekā nepieciešamas šādas telpas:
1) recepturas telpa,
2) materialu telpa,
3) laboratorija,
4) pagrabs,
5) dežuristaba.
Lauku aptiekās materialu telpu var apvienot ar laboratoriju.
101. Atsevišķa dežuristaba nav obligatoriska, ja šim nolūkam var izlietot pie aptiekas esošo dzīvokli.
102. Slimnīcu un veterinarkliniku aptieku vajadzībām nepieciešamas vismaz divas telpas: viena — zāļu izgatavošanai un izsniegšanai, otra — zaļu krājumu uzglabāšanai un pārbaudīšanai.
103. Nāvīgas vielas (22. p.) un tām pielīdzinātās vielas (23. p.) jāuzglabā atsevišķi no pārējiem ārstniecības līdzekļiem aizslēgtos skapjos vai telpu nodalījumos, ar atbilstošiem uzrakstiem.
104. Ugunsnedrošo līdzekļu uzglabāšanai lielākos daudzumos nepieciešama atsevišķa telpa vai pagrabs.

F. Aptiekas personals, tā tiesības un pienākumi.


105. Farmaceitiskus darbus aptiekā var izpildīt tikai aptiekas farmaceitiskais personals-farmaceiti (106. p.), farmaceitu palīgi (107. p.) un aptiekas praktikanti (108. p.).
106. Farmaceiti ir:
1) personas, kas ieguvušas pie Latvijas universitates farmacijas doktora, farmacijas kandidata vai provizora gradu;
2) personas, kas ieguvušas kādā no bij. Krievijas augstskolām līdz 1918. g. 18. novembrim farmacijas maģistra vai provizora gradu.
107. Farmaceitu palīgi ir:
1) personas, kas izturējušas 121. pantā paredzētos pārbaudījumus.
2) personas, kas ieguvušas pie Farmacijas pārvaldes aptiekas asistenta pakāpi;
3) personas, kas ieguvušas pie kādas no bij. Krievijas augstskolām līdz 1918. gada 18. novembrim vai pie Latvijas universitates aptiekara palīga pakāpi.
108. Par aptiekas praktikantiem var pieņemt Latvijas universitātes farmacijas studentus.
Vajadzības gadījumā ar katrreizēju Farmacijas pārvaldes atļauju aptiekā par praktikantiem var pieņemt Latvijas pilsoņus, kas uzrāda apliecību par vidusskolas beigšanu ar pārbaudijumu latiņu valodā ģimnazijas kursa apmērā un kam ir tiesība iestāties universitatē.
Aptiekas praktikantu nodarbošanās aptiekā pielaižama tikai farmaceitu un viņu palīgu uzraudzībā.
109. Personām (106.—108. p.), kas vēlas nodarboties farmacijā, jāreģistrejas Farmacijas pārvaldē.
110. Pirms reģistracijas (109. p.) farmaceits Farmacijas pārvaldē dod šādu svinīgu solijumu:
"Apzinādamies ar farmaceitu gradu saistītās tiesības un pienākumus, apņemos un solos pēc labākās apziņas un pārliecības veltīt visas savas zināšanas un prasmi to pienākumu pildīšanai, kas saistīti ar farmaceita profesiju, un nedarīt neko tādu, kas nebūtu savienojams ar profesijas godu un etiku.
Apsolos nekavējoties sniegt palīdzību slimniekiem likumā paredzētos gadījumos un neizpaust ziņas par slimnieka slimību un citus pēc profesijas zinamus kļuvušus slepenībā turamus apstākļus.
Līdz ar šo dodu solijumu visiem spēkiem veicināt farmacijā ietilpstošo zinātņu attīstību. Apzinos, ka man par šā solījuma pārkāpšanu jānes atbildība nevien valsts un likuma, bet arī profesijas, sabiedrības un turpmāko paaudžu priekšā."
111. Farmaceiti un viņu palīgi ir atbildīgi likuma priekšā par katru savu farmaceitisko darbību.
112. Aptieku pārvalda un par tās darbību atbild aptiekas pārvaldnieks. Viņam pakļauts viss aptiekas personals.
113. Pārvaldīt aptiekas var, ja nav 86. pantā paredzēto šķēršļu, Farmacijas pārvaldē reģistrētie 25 gadu vecumu sasniegušie farmaceiti (106. p.) valsts valodas pratēji Latvijas pilsoņi, pie kam farmaceitiem ar farmacijas doktora vai farmacijas kandidata gradu jābūt nostrādājušiem obligatoriskā praksē aptiekās ne mazāk kā 2 gadus, no kuriem vismaz vienu gadu pēc augstskolas beigšanas. Ja farmacijas doktori vai farmacijas kandidati divus gadus ir nostrādājuši aptiekās kā aptiekaru palīgi vai aptieku asistenti, tad šajā pantā paredzētā prakse no viņiem nav prasama.
Aptiekas, kurās var iegūt obligatorisko aptiekas praksi, nosaka Farmacijas pārvalde.
Piezīme. Pagaidām, kamēr nav pietiekošs skaits farmaceitu (106. p.), ar Farmacijas pārvaldes piekrišanu par aptiekas pārvaldnieku mazāk apdzīvotās vietās var būt arī farmaceitu palīgi (107. p.), kam ir aptiekas prakse vismaz 5 gadi, no kuriem ne mazāk kā 2 gadi normalaptiekās.
114. Kamēr lauku aptiekas darbojas uz atvieglotiem noteikumiem (75. p. piez.), tiesība pārvaldīt šādas aptiekas ir farmaceitu palīgiem, kas savu nosaukumu (aptiekara palīgs vai aptiekas asistents) ieguvuši līdz 1933. g. 1. maijam un nostrādājuši aptiekās vismaz 5 gadus, no kuriem ne mazāk kā 2 gadus normalaptiekās.
115. Aptiekas pārvaldnieka pastāvīgai dzīves vietai jābūt tās pilsētas vai lauku pašvaldības robežās, kurā pārvaldamā aptieka atrodas.
116. Par aptiekas pārvaldnieka pieņemšanu un maiņu aptiekas īpašniekam vai nomniekam jāziņo Farmacijas pārvaldei trīs dienu laikā.
117. Aptiekas pārvaldnieka slimības atvaļinājuma vai citos sevišķos gadījumos, ja aptiekā nav cita farmaceita, farmaceita palīgs var izpildīt pārvaldnieka vietu ne ilgāki kā trīs nedēļas, par ko katru reizi jāziņo Farmacijas pārvaldei. Atsevišķos gadijumos Farmacijas pārvalde var šo termiņu pagarināt.
118. Viena persona drīkst pārvaldīt tikai vienu aptieku.
119. Farmaceitiem un viņu palīgiem uzlikts par pienākumu sniegt pirmo nepieciešamo palīdzību un zāles, norādot to lietošanu, noslāpšanas stipras asiņošanas un citos negadijumos, ja ārsts vai slimnīca grūti sasniedzami.
120. Farmaceitisko personalu (105. p.) pieņem un atlaiž aptiekas īpašnieks vai nomnieks saziņā ar pārvaldnieku; pēdējais par pieņemšanu un atlaišanu katru reizi ziņo Farmacijas pārvaldei, bet gada beigās iesniedz farmaceitiskā personala sarakstus.
121. Vajadzības gadījumā Farmacijas pārvaldei ir tiesība atļaut noteiktam aptieku praktikantu skaitam, no farmacijas studentu vidus, turēt farmaceitu palīgu pārbaudijumus. Pārbaudijumu programu izstrādā Farmacijas pārvalde saziņā ar Latvijas universitati un apstiprina izglītības ministris.
122. Uz vienu farmaceitu aptiekā var būt ne vairāk kā divi aptiekas praktikanti.

G. Zāļu izgatavošana un izsniegšana


123. Izgatavot un izsniegt zāles (18. p.) pēc ārstu receptēm vai bez tām atļauts tikai aptiekām.
124. Sastādot zāles un izgatavojot zāļu līdzekļus, jārīkojas pēc pieņemtas farmakopejas un aptiekas manuala. Ja farmakopejā vai manualā nav vajadzīgo norādijumu, tad atļauts piemērot citu valstu farmakopejas un rokas grāmatas.
Ja izgatavo zāles pēc citu valstu farmakopejām vai rokas grāmatām, tad uz receptes jāatzīmē, pēc kādas farmakopejas vai rokas grāmatas zāles izgatavotas.
125. Zāles atļauts izsniegt pēc tādu ārstu receptēm, kuriem ir ārsta prakses tiesība Latvijā. Ja zāles pēc sava sastāva nav pretruna ar zinātnes prasībām un nesatur nāvīgas vielas, tad tās var izsniegt arī bez ārsta paraksta.
Piezīme. Aptiekas var izsniegt zāles arī pēc mācīto sanitaru, medicinas un veterinarfeldšeru receptēm, kuriem ir tiesība Latvijā nodarboties ar feldšeru praksi. Minētie feldšeri drīkst parakstīt tikai tās nāvīgās vielas, kas minētas atsevišķa sarakstā, kuru izdod Farmacijas pārvalde.
126. Ar Farmacijas pārvaldes atsevišķu atļauju indīgās un stipriespaida vielas aptiekas var izsniegt bez ārstu receptēm farmaceitiskai, ķimiskai un citi rūpniecībai vai amatniecībai, kā arī Latvijas mākslas akademiju beigušiem un citām personām viņu profesionalām vajadzībām. Vielas pieprasamas no aptiekas rakstiski.
127. Zāļu pieprasijumus pēc receptēm izpilda aptiekas darbības laikā bez vilcināšanās tādā kārtībā, kādā tie ienākuši aptiekā un ierakstīti grāmatā (130. p.). Receptes, uz kurām ārsts atzīmejis: "statim", "cito" vai "citissime", izpildamas pirms visām pārējām.
128. Ja receptē ir kāda neskaidrība vai ja rodas šaubas par dažādu zāļu sastāvdaļām vai nāvīgo vielu daudzumu, tad aptiekas pārvaldnieks vai viņa vietnieks, apturot izpildijumu, sazinas ar ārstu un jautājumu noskaidro.
Kad receptes nāvīgo vielu daudzums pārsniedz maksimalo devu un kad ārsts nāvīgo vielu daudzumu nav atzīmējis ar izsaucamo zīmi un izrakstījis arī burtiem, tad, ja ar ārstu nav iespējams sazināties, aptieka var izsniegt tikai pusi no maksimalās devas.
129. Izsniedzot pēc ārstu receptēm nāvīgus līdzekļus, kas ir jauni un neietilpst oficialā farmakopejā, aptiekām attiecībā uz šo zāļu izgatavošanu un dozēšanu jārīkojas saskaņā ar zinātniskās literaturas datiem.
130. Receptes aptiekā jāreģistrē receptu reģistracijas grāmatā, pie kam zāļu atkārtojumi pēc signaturām jāreģistrē tāpat kā oriģinalreceptes.
131. Aptiekām jāizsniedz zāles pēc ārstu receptēm ar receptes norakstu uz signaturas, izņemot gadījumus, kad ārsts sevišķas nepieciešamības dēļ izteicis velēšanos, lai viņa parakstītās zāles izsniedz bez receptes noraksta.
132. Ja farmaceiti novēro, ka ārsts vai veterinarārsts sistematiski raksta grūti salasamas vai neracionali sastādītas receptes, tad viņiem par to jāziņo Farmacijas pārvaldei.
133. Uz slimnieka, ārsta vai citu aptieku pieprasījumu aptiekām jāizsniedz noraksti no receptēm, bet izsniegt zāles uz šādu norakstu pamata atļauts tikai tad, ja zāļu sastāvā neietilpst indes vai narkotiskas vielas.
Receptes jāuzglabā aptiekā trīs gadus, pēc kam tās var iznīcināt.
134. Ar tādu pašu noteikumu (133. p.) atļauts izsniegt zāles pēc signaturām, kad ar tām pieprasa vienas un tās pašas zāles atkārtot. Bet, ja zāļu sastāvā ietilpst indes (saraksts A) vai narkotiskas vielas (saraksts C), tad zāles var atkārtoti izsniegt pēc signaturām vienīgi tad, ja signaturas parakstijis ārsts.
Ja indīgas vielas parakstītas ārējai lietošanai šķīdinājumos vai sajaukumos, bet ne tīrā veidā, tad aptiekas tās var atkārtoti izsniegt pēc signaturām arī bez ārsta paraksta.
135. Noteikumus par tām indīgām un narkotiskām vielām un to daudzumu, kuras zālēs var izsniegt bez ārsta paraksta, izdod Farmacijas pārvalde.
136. Aptiekām aizliegts izgatavot un izsniegt: 1) visāda veida slepenas zāles (arcana) un 2) spirtu, vīnu un citus alkoholiskus dzērienus bez ārsta oriģinalreceptes.

H. Aptieku takse.


137. Izsniedzamo zāļu cena jāaprēķina pēc apstiprinātas aptieku takses.
Aptieku taksi izdod Farmacijas pārvalde un apstiprina tautas labklājības ministris. Aptieku taksi veterinarmedicinas vajadzībām apstiprina tautas labklājības ministris vienojoties ar zemkopības ministri.
138. Nocenojot zāļu līdzekļus, kas ietilpst zāļu sastāvā, cenas uz receptes atzīmējamas tās kreisajā pusē.
Cenu par izsniedzamām zālēm var pazemināt tikai tad, ja tāda pazemināšana paredzēta atsevišķos rīkojumos un noteikumos.
Par līdzekļiem, kurus pārdod nakts laikā bez receptēm, Farmacijas pārvalde var noteikt sevišķus tarifus, pēc kuriem attiecīgās piemaksas ieskaitamas farmaceitu palīdzības fondā.

2. Tirgošanās ar ārstniecības līdzekļiem ārpus aptiekām.
A. Ārstniecības līdzekļu lieltirgotavas.


139. Ārstniecības līdzekļu lieltirgotavām ir tiesība tirgoties vairumā ar ārstniecības, higiēniskiem, dietetiskiem un kosmetiskiiem līdzekļiem. Šīs lieltirgotavas var tirgoties arī ar ķīmiskiem produktiem, ko nelieto ārstniecībā.
140. Atvērt ārstniecības līdzekļu lieltirgotavas var atļaut tikai fiziskām un juridiskām personām, pret kurām pašām vai pret kuru vadītājiem nepastāv 86. pantā paredzētie šķēršļi.
Atļaujai lieltirgotavas atvēršanai ir nepieciešama Farmacijas pārvaldes piekrišana.
Minētās lieltirgotavas atsavināt vai iznomāt trešām personām bez Farmacijas pārvaldes piekrišanas aizliegts.
141. Ārstniecības līdzekļus pārdot un uzglabāt atļauts tikai veikalam paredzētās telpās, kurām jābūt ērtām, pietiekoši gaišām, tīrām un
pienācīgā kārtībā. Tajās drīkst turēt vienīgi pārdošanai nolemtās preces.
Veikala telpas nedrīkst atrasties tiešā sakarā ar dzīvojamām un citām pie veikala nepiederīgām telpām. Tās nedrīkst izlietot nekādām citām vajadzībām.
142. Ārstniecības līdzekļiem jāatbilst farmakopejas prasībām.
143. Ārstniecības līdzekļu lieltirgotavas nedrīkst izgatavot sajaukumus vai atšķaidijumus vai izdarīt citas farmaceitiskas operacijas, kā arī pagatavot un izsniegt zāles pēc receptēm.
144. Ārstniecības līdzekļu lieltirgotavā jābūt atbildīgam pārvaldniekam. Šādu lieltirgotavu var pārvaldīt tikai farmaceits; viņš ir atbildīgs par ārstniecības līdzekļu pilnvērtību un kārtību veikalā.
145. Ārstniecības līdzekļu iesaiņošanai un izsniegšanai jāatrodas farmaceita vai farmaceita palīga pastāvīgā un tiešā uzraudzībā.
146. Ārstniecības līdzekļu lieltirgotavas drīkst izsniegt ārstniecības līdzekļus tikai aptiekam un tām iestādēm un uzņēmumiem, kam ir tiesība tos iegūt.
Nāvīgas vielas un to pagatavojumus var pārdot:
1) aptiekām, slimnīcām, ārstniecības līdzekļu apgādes noliktavām un ķimiski farmaceitiskām ražotavām — uz pārvaldnieku rakstiskiem pieprasijumiem;
2) mācības iestādēm ķīmijas un technoloģijas vajadzībām — uz šo iestāžu vadītāju rakstiskiem pieprasijumiem;
3) valsts un pašvaldības iestādēm — uz iestāžu vadītāju rakstiskiem pieprasijumiem;
4) rūpniekiem, amatniekiem, māksliniekiem un citiem, kam pēc viņu profesijas ir vajadzīgas nāvīgas vielas — uzrādot Farmacijas pārvaldes atļauju šo vielu pirkšanai, pie kam pārdevējam uz atļaujas jāatzīmē, apstiprinot ar savu parakstu, kādas vielas, cik un kad pārdotas.
147. Nāvīgas vielas un to pagatavojumus ārstniecības līdzekļu lieltirgotavas var turēt un pārdot vienīgi ar Farmacijas pārvaldes atļauju, kuru var izsniegt tikai uz vienu gadu.
148. Narkotiskās vielas un to pagatavojumus pēc sevišķa Farmacijas pārvaldes izdotā saraksta var iepirkt un pārdot tikai ar katrreizēju Farmacijas pārvaldes atļauju. Atļauja derīga tikai tai personai, iestādei vai uzņēmumam, kam tā izsniegta.
149. 140.—148. pantu noteikumi attiecas arī uz ārzemju firmu pārstāvību ārstniecības līdzekļu un farmaceitisku specialitatu noliktavām.

B. Ķīmisko preču veikali.


150. Ķimisko preču veikalam ir tiesība tirgoties ar ķimiskām vielām, ķīmiskiem preparatiem un dabas produktiem, tāpat ar produktiem, ko bez ārstniecības nolūkiem lieto arī rūpniecībā, amatniecībā un saimniecība, ka arī ar higieniskiem, dietiskiem un kosmetiskiem līdzekļiem; tāpat ķimisko preču veikaliem atļauts tirgoties ar cilvēku un dzīvnieku ārējo parazitu iznīcinātājiem līdzekļiem oriģinaliesaiņojumos.
Ar dezinfekcijas līdzekļiem un ārstniecības augiem ķimisko preču veikaliem atļauts tirgoties pēc atsevišķiem Farmacijas pārvaldes izdotiem sarakstiem.
Tirgoties ar nāvīgām vielām (22. un 23. p.), zāļu pagatavojumiem un zālēm, vai izgatavot sajaukumus vai atšķaidījumus, var izdarīt citas farmaceitiskas operacijas, kā arī pagatavot un izsniegt zāles pēc receptēm, ķimisko preču veikaliem aizliegts.
151. Ķimisko preču veikala telpām jābūt ērtām, pietiekoši gaišām, tīrām un pienācīgā kārtībā. Tajās drīkst turēt vienīgi pārdošanai nolemtas preces. Veikala telpas nedrīkst atrasties tiešā sakarā ar dzīvojamām un citām veikala nepiederīgām telpām, kā arī tās nedrīkst izlietot nekādam citām vajadzībām.
152. Ķimisko preču veikalu var atvērt, iegūt īpašumā vai nomāt tāda persona, kurai ir tiesība to vadīt (153. p.).
153. Ķimisko preču veikalus atļauts vadīt Latvijas pilsoņiem farmaceitiem, farmaceitu palīgiem, ķimiķiem, drogistiem un personām, kas speciāli sagatavotas šim darbam.
154. Par ķimisko preču veikalu atvēršanu jāpaziņo Farmacijas pārvaldei rakstiski 7 dienu laikā.
155. 150. pantā minētiem dezinfekcijas līdzekļiem un ārstniecības augiem jāatbilst farmakopejas prasībām un jābūt derīgiem lietošanai.

3. Ķimiski farmaceitiskās un citas ražotavas.


156. Ar ķimiski farmaceitiskām ražotavām jāsaprot fabrikas un laboratorijas, kas izgatavo ārstniecības (15. p.), kosmetiskos (40. p.), higieniskos (44. p.) un dietetiskos (45. p.) līdzekļus.
157. Ķimiski farmaceitisku ražotavu atvēršanai vajadzīga Farmacijas pārvaldes piekrišana un Finansu ministrijas atļauja, bet to pirkšanai vai nomāšanai vajadzīga tikai Farmacijas pārvaldes atļauja.
158. Ķimiski farmaceitiskās ražotavas zāļu līdzekļu un farmaceitisku specialitatu ražošanai atļauts atvērt un vadīt tikai farmaceitiem, kam ir prakses tiesība (113. p.), bet ķimiski farmaceitiskās ražotavas ķimisko produktu ražošanai atļauts atvērt un vadīt farmaceitiem un akadēmiski izglītotiem ķimiķiem.
159. Zāļu līdzekļus un farmaceitiskās specialitates ražotavas var pārdot aptiekām, slimnīcām un ārstniecības līdzekļu lieltirgotavām. Līdzekļus ar nāvīgo vielu saturu var pārdot tikai tām iestādēm, kurām ir tiesībām šīs vielas iegūt.
160. Oficinālie preparati, tas ir tādi, kas minēti farmakopejā (80. p.) vai aptieku manualā (81. p.), jāizgatavo stingri pieturoties pie šo izdevumu priekšrakstiem.
161. Dozējot, tas ir sagatavojot tiešai lietošanai vienu vai vairākas vielas ar aizsargātu vai neaizsargātu nosaukumu un sagatavošanā attiecīgās zāļu formās piejaucot vai nepiejaucot indiferentas vielas (kā ūdeni, piena cukuru, cieti, talku u. c). uz iesaiņojuma jāatzīmē ņemto iedarbīgo vielu nosaukumi un jānorāda, ka šī iedarbīgā viela ar aizsargātu vai neaizsargātu nosaukumu dozēta tiešai lietošanai attiecīgā ražotavā.
162. Ražotavai uzlikts par pienākumu visus ražošanai lietojamos materialus, kā arī no ražotavām apgrozībā izlaižamos preparatus pārbaudīt, un tā atbild par to pilnvērtību.
163. Preparatu Unguentum Hydrargyri cinereum un Emplastrum Hydrargyri pagatavošanai ierīkojama atsevišķa telpa.
164. Sterilos un impregnētos pārsienamos materialus atļauts izgatavot tikai ķīmiski farmaceitiskas ražotavās un aptiekās.
165. Zāļu pagatavojumus un farmaceitiskās specialitates drīkst pagatavot vienīgi farmaceiti un farmaceitu palīgi.
166. Farmaceitisko personalu pieņem un atlaiž ķimiski farmaceitiskās ražotavas īpašnieks vai nomnieks, saziņā ar pārvaldnieku un saskaņā ar 120. panta noteikumiem.
167. Ja ķimiski farmaceitiskā ražotava izbeidz savu darbību, par to 7 dienu laikā jāpaziņo Farmacijas pārvaldei.
168. Ķimiski farmaceitiskās ražotavas jābūt Farmacijas pārvaldes apstiprinātām caurauklotām grāmatām nāvīgo vielu un to pagatavojumu, kā arī pagatavoto un izsniegto preparatu ierakstīšanai; tāpat tajās jābūt farmakopejai un aptiekas manualam.
Attiecībā uz nāvīgām vielām jāievēro 147. panta noteikumi.
169. Ar higienisko, kosmetisko un dietetisko preparatu ražotavām attiecīgi jāsaprot ražotavas, kas pagatavo šāda nosaukuma preparatus.
170. Iepriekšējā 169. pantā minētās ražotavas var darboties vienīgi farmaceita vai akadēmiski izglītota ķimiķa vadībā; dietetisko preparatu ražotavas ķīmiķiem jābūt nobeigušam Latvijas universitatē uztura un baudvielu kursu.
171. Ķimiski farmaceitisko ražotavu iekārtai jāatbilst darbības apjomam.
172. Izsniedzot atļauju higienisko, kosmetisko un dietetisko preparatu ražotavu atvēršanai, pirkšanai vai nomāšanai, vajadzīga Farmacijas pārvaldes piekrišana.
173. Higienisko, kosmetisko un dietetisko preparatu ražotavas pakļautas 162. panta noteikumiem.
174. Medicinisko ziepju ražošanai ziepju ražotavās vai citos uzņēmumos jāatrodas farmaceita vai akadēmiski izglītota ķimiķa vadībā.
175. Uz ražotavu ražojumu iesaiņojumiem jābūt atzīmētai firmai, īpašnieka vārdam, ražotavas adresei, preparata sastāvam un, attiecībā uz tādiem preparatiem, kas ātri bojājas, arī to derīguma laikam. Uz higienisko un kosmetisko preparatu iesaiņojumiem jābūt atzīmetai firmai, īpašnieka vārdam un ražotavas adresei. Tas pats attiecas arī uz ārzemju ražojumiem.

4. Izmeklēšanas laboratorijas.


176. Laboratorijas ķīmiskai, mikroskopiskai un bakterioskopiskai cilvēku atdalijumu un ķermeņa dalu izmeklēšanai var atļaut ierīkot un vadīt farmaceitiem.
177. Laboratorijas uztura, baudu vielu un patērējuma priekšmetu ķimiski analitiskām un mikroskopiskām analīzēm atļauts ierīkot un vadīt farmaceitiem vai arī akadēmiski izglītotiem ķīmiķiem, kas beiguši attiecīgu kursu universitātē.
178. Atļaujas (176. un 177. p.) izdod un laboratorijas reģistrē Farmacijas pārvalde.
Pilsētu pašvaldības ierīko un atver 177. pantā minētās laboratorijas bez sevišķas atļaujas, vienīgi paziņojot par to Farmacijas pārvaldei.

Pārejas laika noteikumi.


1. Pastāvošo aptieku īpašniekiem, kas nav no jauna ieguvuši koncesiju Ārstniecības nolikuma 352. pantā (Lik. kr. 1937. g. 213) noteiktā kartībā, līdz 1940. g. 31. decembrim no jauna jāiegūst koncesija 84. pantā noteiktā kārtībā, vai jāatsavina savas aptiekas personām, kam šādas koncesijas ir. Pēc minētā termiņa notecējuma aptiekas, kuru turēšanai koncesijas nav dabūtas, jālikvidē.
Šis noteikums neattiecas uz valsts, pašvaldību, Latvijas Sarkanā Krusta, slimo kasu un draudžu aptiekām.
2. Aptiekas īpašnieks, kam pieder vairākas aptiekas, var paturēt tikai vienu aptieku pēc savas izvēles, bet pārējās viņam 2 gadu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās jāatsavina vai jālikvidē; pretējā gadījuma tās slēdz.
Aptieku var paturēt tie farmaceiti ārvalstnieki, kuriem šā likuma spēkā stāšanās laikā jau pieder aptieka vismaz 10 gadus.
3. Līdzšinējie drogu veikali pārkārtojami saskaņā ar šā likuma 150.—155. pantu norādījumiem 2 gadu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās. Tuvākus noteikumus par drogu veikalu darbību šajā laikā izdod tautas labklājības ministris.
4. Pastāvošās ražotavas, kas neatbilst 47. panta noteikumiem un kas pirms šā likuma spēkā stāšanās jau izgatavo higiēniskos līdzekļus pārdošanai vairumā, var turpināt savu darbību trīs gadu laikā, bet tika tajā gadījumā, ja tās pārvalda farmaceiti vai akadēmiski izglītoti ķimiķi
Ar šo atcelti:
1) visi agrākās Krievijas laikā farmacijas lietās izdotie likumi;
2) likums par tirgošanos ar ārstniecības līdzekļiem ārpus aptiekām (Lik. kr. 1923. g. 60 un 1928. g. 186);
3) likums par opija un citu narkotisko vielu ievešanu, izvešanu un tirgošanos ar tām (Lik. kr. 1925. g. 41);
4) noteikumi par aptiekas asistentiem un praktikantiem (Lik. kr. 1926. g. 12, 1927. g. 82, 1928. g. 176 un 1930. g. 61);
5) papildinājums ārstniecības likumā (Lik. kr. 1927. g. 79);
6) Izglītības un kultūras nolikuma (1937. g. izd.) 385.—387. panti;
7) pārgrozijumi Ārstniecības nolikumā (Lik. kr. 1931. g. 87);
8) pārgrozijumi Ārstniecības nolikumā (Lik. kr. 1933. g. 211);
9) pārgrozijumi Ārstniecības nolikumā (Lik. kr. 1934. g. 107);
10) papildinājums Ārstniecības nolikumā (Lik. kr. 1936. g. 1);
11) pārgrozijumi Ārstniecības nolikumā (Lik. kr. 1937. g. 193);
12) pārgrozijumi un papildinājumi Ārstniecības nolikumā (Lik. kr. 1937. g. 213);
13) likums par medicīnisko bakteriju preparatu, serumu un vakcinu, kā arī insulina ievešanu no ārzemēm (Lik. kr. 1935. g. 55);
14) pārgrozījums Ārstniecības nolikumā (Lik. kr. 1938. g. 209).

Rīgā, 1939. g. 30. jūnijā.

K. Ulmanis,
Valsts un Ministru Prezidents.




Atgriezties pie visiem jaunumiem