Atklāta vēstule un aicinājums visiem, kurus satrauc aptieku liktenis

20.05.2010.

Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem
Latvijas Republikas ministru prezidentam Valdim Dombrovskim
Medijiem
Latvijas sabiedrībai


Iespējams, ka cilvēki, kuri paši nav tieši saistīti ar regulāru medikamentu iegādi aptiekās, nemaz nav pamanījuši farmācijas nozari pārņēmušās „vārdu kaujas” par un pret šobrīd spēkā esošā Farmācijas likuma normām, kas nosaka, ka ar 2011.gada 1.janvāri aptieka Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitam (speciālistam ar augstāko izglītību) vai pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Šāda norma likumā iekļauta jau 2001.gadā, un ir papildināta ar pārejas noteikumiem, dodot iespēju visiem ne-farmaceitiem, kam pieder aptiekas, 10 gadu laikā piemēroties likuma prasībām.

Šobrīd vārdu kaujas pāraugušas reālos darbos- iebiedēšanā, sabiedrības viedokļa veidošanā par to, ka gadījuma, ja likums netiks grozīts, tad Latvijas iedzīvotāji paliks bez farmaceitiskās aprūpes, bez zālēm, bez iespējām ārstēties! Tikšot slēgtas turpat vai 400 aptiekas un 80 farmaceitu asistentu ģimenes Latvijā palikšot bez iztikas līdzekļiem. Izklausās dramatiski. Tomēr aizdomīgi... Kāpēc pirms likuma spēkā stāšanās nenotika darbības, kas veicinātu likuma izpildi, likuma paklausību? Varbūt tas skan dīvaini, bet par šim likuma normām bija zināms desmit gadus! Varbūt situācija farmācijas biznesā tiek saskatīta līdzīgi tam, kā ir ar lielveikalu ķēdēm, kuras reģionos izstūmušas no aprites mazos un omulīgos veikaliņus? Tikai problēma ir tāda, ka aptiekas ir veselības aprūpes organiska sastāvdaļa, tām nevar būt primārais- bizness. Nevar aptieku darbībā un pārdošanas veicināšanā izmatot lielveikalu pārdošanas un mārketinga stratēģijas! Aptieka nav veikals, kurā nāk iepirkties tad, kad gribas ēst. Aptiekas ir veselības aprūpes sastāvdaļa, kur galvenais nav vis pārdot pēc iespējas vairāk un dārgāk preci (medikamentus), bet gan kvalificēti un profesionāli palīdzēt cilvēkam, izpildīt ārstējošā ārsta norādījumus, vai sniegt profesionālu padomu par to, kādi medikamenti ir/nav nepieciešami apmeklētājam. Medikamenti nav kāposti, kurus var iepirkt vairumā, vai arī jaciņa, kuru var nopirkt tikai tāpēc, ka lētāk. Tā ir katra no mums veselības sastāvdaļa. Tāpēc jābūt ir tā, ka cilvēks, kurš pārdod medikamentu, saprot, ko viņš dara. Klāt pie visa, ne tikai saprot, bet viņu nevirza nepieciešamība par katru cenu pārdot, lai pierādītu, parādītu aptiekas īpašniekam ( biznesa cilvēkam), ka pārdošanas „iet uz augšu”. Primārais ir cilvēks. Taču jau tagad ir dažādi signāli no farmaceitiem, kas strādā aptieku ķēdēs par to, ka no viņiem tiek prasīta peļņa, apgrozījums, pārdošanas rādītāji!

Un te aktuāls ir jautājums- kam Latvijā pieder aptiekas? Vai var uzskatīt, ka piecas aptieku ķēdes ir labāk par simtiem nelielu, ģimenes īpašumā esošu aptieku? Kā liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati, beztermiņa licences izsniegtas 124 aptiekām. Tās varēs darboties arī pēc 2010.gada beigām. Terminētas licences izsniegtas 87 aptiekām, kas pieder farmaceitiem. Tiklīdz tām beigsies licences termiņš, tās to varēs atjaunot un turpināt strādāt arī pēc 2010.gada beigām. 216 terminētas licences (ar termiņu līdz šī gada beigām) izsniegtas aptiekām, kas pieder farmaceitam kopā ar vēl kādu personu (-ām), kas nav farmaceits. Pārsvarā tās ir aptiekas, kas pieder ģimenei - farmaceitam un viņa ģimenes locekļiem vai radiniekiem. Šīs aptiekas bez grūtībām var pārkārtot savu darbību atbilstoši likumam, arī turpmāk piederēs tiem pašiem farmaceitiem un līdz ar to netiks slēgtas. Savukārt 380 ir terminētas licences, kurām termiņš beidzas šā gada 31.decembrī, izsniegtas īpašniekiem, kas nav farmaceiti, pārsvarā uzņēmumiem, ko nozarē sauc par aptieku ķēdēm. Šīs 380 aptiekas ir tās, kuru darbība var netikt atjaunota, ja īpašnieks nebūs to pārkārtojis atbilstoši likumam. Jautājums- kas jūtas apdraudēts? Un kāpēc personas, kas saprata, ka jutīsies apdraudētas, nav „pārkārtojušās atbilstoši likumam” desmit gadu laikā? Varbūt tāpēc, ka domā, ka likumu var mainīt un pakārtot savām interesēm, nevis tam pakļauties? Daudzi farmaceiti ir izteikuši gatavību atvērt savas prakses, tātad aptiekas nekur nepazudīs.

Tāpēc organizācijas, kuras parakstījušās šo vēstuli, aicina:
1. Atstāt Farmācijas likumu esošajā redakcijā pēc jēguma, ka aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits, jo viņš nes pilnu personīgu atbildību par aptiekas darbību- gan ekonomisko , gan farmaceitisko un līdz ar to var nodrošināt šo interešu līdzsvaru. Biznesa intereses nedrīkst prevalēt pār sabiedrības veselības interesēm aptieku darbībā.
2. Savukārt, lai laukos atsevišķās vietās nezustu farmaceitiskā aprūpe, farmaceitu asistentiem izsniegt atļaujas izņēmuma kārtā.

Sabiedrība ir ieinteresēta saņemt kvalitatīvu un drošu farmācijas pakalpojumu. Sabiedrība interesēs ir tas, lai farmaceits būtu ne tikai „pārdošanas speciālists, kas izpilda īpašnieka prasības”, bet darbotos kā veselības aprūpes speciālists sabiedrības interesēs, katra cilvēka interesēs. Tāpat ir svarīgi veicināt aptieku kā ģimenes uzņemu attīstību ( īpaši mūsu ekonomiskajā situācijā).
Pielikumā pievienojam salīdzinājuma tabulu: aptiekas īpašnieks farmaceits; aptieka īpašnieks- ne farmaceits.

Ar cieņu un uz sapratni cerot, .
Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība
Latvijas Farmaceitu biedrība
Aptieku biedrība
Latvijas Farmācijas arodbiedrība

P.S. Šobrīd uz Latvijas Republikā reģistrētiem farmaceitiem, attiecas no 1997.gada 8.maijā spēkā nākušais “Farmācijas likums”. Šī farmācijas likuma V nodaļas sadaļā Aptiekas. 36.panta 1.punkts skan:
Vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai — ar veselības ministra atļauju — pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Farmaceits aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) vai kapitālsabiedrības veidā, un tā vienlaicīgi ir arī viņa kā farmaceita prakses vieta. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai piederošajā aptiekā pašvaldība slēdz līgumu ar sertificētu farmaceitu. Slēgta tipa aptieku drīkst atvērt stacionāra ārstniecības iestāde.
Un 2.punkts skan: Aptieka drīkst atvērt ne vairāk kā divas filiāles. Filiāles drīkst atvērt tikai ārpus pilsētas, kur piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles. Filiāles nosaukumā norādāma aptieka, kura filiāli atvērusi. (14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu)
Šim likumam ir Pārejas noteikumi, kuru 14.punkts skan:
„Aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuru darbība neatbilst šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, jāpārkārto sava darbība atbilstoši šīm prasībām līdz 2010.gada 31.decembrim. ...........
(14.06.2001. likuma redakcijā)

Atgriezties pie visiem jaunumiem